MALKAS APKURES KATLI – VIENAS NO POPULĀRĀKAJĀM APKURES TIPA IEKĀRTĀM

Lielā mērā tādēļ, ka daudzas mājsaimniecības atrodas tālu no pilsētām, Latvijā vēl joprojām par galveno kurināmo ļoti bieži tiek izvēlēta – malka. Daudzās mājsaimniecībās finansiāli un racionāli tā ir vispareizākā izvēle – ne tikai ņemot vērā lietojamības komfortu un funkcionālas ērtības, ko sniedz šāda tipa apkures katli, bet pamatā balstoties uz neierobežotu kurināmā pieejamību un finansiāli visekonomiski izdevīgāko telpas apkurināšanu un ekspluatāciju paredzēto resursu ziņā.

Bieži vien mājsaimniecības atrodas tādās tālās Latvijas vietās, kur tradicionāli malka ir bijusi pieejama un gatavota paaudžu paaudzēs, tā vienmēr tiek un ir tikusi sagatavota vairākiem gadiem uz priekšu. Protams, daudzu šādu sistēmu jeb risinājumu būtiskākais iemesls tādēļ ir šis dabas resurss, kas ļoti bieži ir pieejams šādu sistēmu lietotājiem neierobežotā daudzumā, respektīvi, koksne kā izmantojamais resurss ir finansiāli pats izdevīgākais un loģiskākais apkures sistēmas risinājums ļoti daudzās mājsaimniecībās visā Latvijā.

Malkas apkures katli ir vienas no pašām populārākajām apkures tipa iekārtām – tie noteikti nav ierindojami pie funkcionāli ērtāko un automatizētāko iekārtu segmenta, bet tās ir iekārtas, kuras jau vairākās desmitgadēs ir pārbaudītas un kuru darbību nodrošina kurināmais, kas ir vispieejamākais Latvijas dabas resurss, – koksne jeb arī malka, un šādus apkures katlus dēvē par malkas apkures katliem.

Malkas apkures katlu galvenā priekšrocība ir to salīdzinoši zemās iekārtas izmaksas un apkures sistēmas izbūves izmaksas, kā arī kurināmā pieejamība un daudzveidība.

Kopumā malkas apkures katli ir laba un kvalitatīva apkures alternatīva neatjaunojamo apkures iekārtu segmentam – gāzes apkures katliem, šķidrā kurināmā katliem, ogļu katliem un tamlīdzīgiem apkures iekārtu risinājumiem. Tie sniedz daudzas iespējas kurināmā daudzveidības, funkcionālās lietojamības un arī finansiālā ziņā, ņemot vērā cietā kurināmā cenas attiecībā pret neatjaunojamo resursu cenām, bet tajā pašā laikā komforta un automatizācijas ziņā iekārtas ietilpst zemākajā komforta līmeņa grupā.

MALKAS APKURES KATLI – TO UZBŪVE UN DARBĪBAS PROCESS

Malkas apkures katli – to tradicionālajā izpildījumā iekārtas konstrukcijas pamatā ir vai nu tērauda, vai čuguna korpuss un siltummainis.

Standarta malkas apkures katli sastāv no katla korpusa – iekārtas kodola siltummaiņa, tērauda, čuguna vai cita metāla veida; kurināmā degkameras – kurtuves; iebūvētiem vai papildus ieliekamiem metāla – čuguna vai tērauda – režģiem, kas atvieglo malkas ievietošanu un samazina vēl neizdegušo ogļu satura iekrišanu pelnu kastē. Standarta apkures katli sastāv no divām durvīm, no kurām vienas paredzētas kurināmā ievietošanai, otras – pelnu izņemšanai, kas parasti papildinātas ar gaisa ieplūdei paredzētu lūciņu; vilkmes regulatora – automātiska vai manuāla tipa; dūmkanāla pieslēguma; īscaurulēm siltumnesēja novadīšanai un daudziem citiem standarta apkures katla elementiem: pelnu kastes, pieslēguma flančiem, dažādu īscauruļu pievadiem un pieslēgumiem, drošības armatūras un mehānismiem u. c.

Malkas apkures katlu darbības process – ir diezgan primitīvs, bet tajā pašā laikā viegli saprotams un kontrolējams, šādi apkures katli savā darbības procesā nodrošina 30–90 °C siltuma padeves temperatūru, ko var regulēt ar automatizētu vai manuāli regulējamu vilkmes regulatoru – termostatu.

Malkas apkures katlu darbībā, tostarp iekārtu degšanas procesā, ļoti bieži tiek izmantoti arī cita veida alternatīvie cietie kurināmie – koksnes vai kūdras briketes, šķelda, akmeņogles, kombinēto malkas apkures katlu risinājumos – visa veida kokskaidu granulas.

Šādu tradicionālo malkas apkures katlu galvenais mīnuss ir patstāvīga lietotāja iesaistīšanās apkures sistēmu darbībās procesu nodrošināšanai. Cietais kurināmais ir patstāvīgi jāpapildina (atkarībā no izmantotā kurināmā veida, izvēlētā katla tipa un piedāvātās automatizācijas), iekārtas darbības automatizāciju un pilnībā automatizētu darbību ir praktiski neiespējami nodrošināt ilga laika periodā. Tas nozīmē, ka ēkas apsildes procesa nodrošināšanā nav iespējams radīt tādus apstākļus, ka ēku var apkurināt bez patstāvīgas lietotāja līdzdalības; iekārtām ir nepieciešama pastāvīgā apkope un līdzdalība procesos, nepieciešams nodrošināt lielu platību gan kurināmā uzglabāšanai, gan iekārtas sistēmas izbūvei un atrašanās vietai.

Malkas apkures katla efektivitāti lielā mērā nosaka energoefektivitātes klase – 1., 3. vai 5. klase, kas ir zināma kvalitātes mēraukla jebkuru apkures katlu segmentā, protams, arī koksnes sausums, blīvums un veids, kā arī iestatītā apkures katla ūdens darba temperatūra, jo apkures iekārta strādā ar mazāku temperatūru, jo efektivitātes rādītāji ir zemāki.

Lai iekārtas strādātu vēl efektīvāk, lai tās nodrošinātu ilgāku starplaiku starp kurināšanas periodiem un kvalitatīvāku sistēmas darbību – pilnāku sistēmas automatizāciju, tiek rekomendēts uzstādīt papildu apkures bufera tvertnes jeb akumulācijas tvertnes, lai uzglabātu un uzkrātu lieko siltumu – apkures sistēmā esošo siltumnesēju, nodrošinot komfortablāku un uzraudzības ziņā ērtāku apkures sistēmas risinājumu.